Voir la conjugaison du verbe obligar
|
---|
Indicatif
|
Présent
|
(yo) obligasteis
|
(tú) obligasteis
|
(vos) obligasteis
|
(él/ella/usted) obligasteis
|
(nosotros-as) obligasteis
|
(vosotros-as) obligasteis
|
(os) obligasteis
|
(ellos-as/ustedes) obligasteis
|
Imparfait
|
(yo) obligasteis
|
(tú) obligasteis
|
(vos) obligasteis
|
(él/ella/usted) obligasteis
|
(nosotros-as) obligasteis
|
(vosotros-as) obligasteis
|
(os) obligasteis
|
(ellos-as/ustedes) obligasteis
|
Passé simple
|
(yo) obligasteis
|
(tú) obligasteis
|
(vos) obligasteis
|
(él/ella/usted) obligasteis
|
(nosotros-as) obligasteis
|
(vosotros-as) obligasteis
|
(os) obligasteis
|
(ellos-as/ustedes) obligasteis
|
Futur simple
|
(yo) obligasteis
|
(tú) obligasteis
|
(vos) obligasteis
|
(él/ella/usted) obligasteis
|
(nosotros-as) obligasteis
|
(vosotros-as) obligasteis
|
(os) obligasteis
|
(ellos-as/ustedes) obligasteis
|
obligasteis \o.βliˈɣas.teis\
- Deuxième personne du pluriel du passé simple de l’indicatif de obligar.