Voir la conjugaison du verbe alborotar
|
Indicatif
|
Présent
|
(yo) alborotáis
|
(tú) alborotáis
|
(vos) alborotáis
|
(él/ella/usted) alborotáis
|
(nosotros-as) alborotáis
|
(vosotros-as) alborotáis
|
(os) alborotáis
|
(ellos-as/ustedes) alborotáis
|
Imparfait
|
(yo) alborotáis
|
(tú) alborotáis
|
(vos) alborotáis
|
(él/ella/usted) alborotáis
|
(nosotros-as) alborotáis
|
(vosotros-as) alborotáis
|
(os) alborotáis
|
(ellos-as/ustedes) alborotáis
|
Passé simple
|
(yo) alborotáis
|
(tú) alborotáis
|
(vos) alborotáis
|
(él/ella/usted) alborotáis
|
(nosotros-as) alborotáis
|
(vosotros-as) alborotáis
|
(os) alborotáis
|
(ellos-as/ustedes) alborotáis
|
Futur simple
|
(yo) alborotáis
|
(tú) alborotáis
|
(vos) alborotáis
|
(él/ella/usted) alborotáis
|
(nosotros-as) alborotáis
|
(vosotros-as) alborotáis
|
(os) alborotáis
|
(ellos-as/ustedes) alborotáis
|
alborotáis \al.βo.ɾoˈtais\
- Deuxième personne du pluriel du présent de l’indicatif de alborotar.