Voir la conjugaison du verbe conjeturar
|
Indicatif
|
Présent
|
(yo) conjeturáis
|
(tú) conjeturáis
|
(vos) conjeturáis
|
(él/ella/usted) conjeturáis
|
(nosotros-as) conjeturáis
|
(vosotros-as) conjeturáis
|
(os) conjeturáis
|
(ellos-as/ustedes) conjeturáis
|
Imparfait
|
(yo) conjeturáis
|
(tú) conjeturáis
|
(vos) conjeturáis
|
(él/ella/usted) conjeturáis
|
(nosotros-as) conjeturáis
|
(vosotros-as) conjeturáis
|
(os) conjeturáis
|
(ellos-as/ustedes) conjeturáis
|
Passé simple
|
(yo) conjeturáis
|
(tú) conjeturáis
|
(vos) conjeturáis
|
(él/ella/usted) conjeturáis
|
(nosotros-as) conjeturáis
|
(vosotros-as) conjeturáis
|
(os) conjeturáis
|
(ellos-as/ustedes) conjeturáis
|
Futur simple
|
(yo) conjeturáis
|
(tú) conjeturáis
|
(vos) conjeturáis
|
(él/ella/usted) conjeturáis
|
(nosotros-as) conjeturáis
|
(vosotros-as) conjeturáis
|
(os) conjeturáis
|
(ellos-as/ustedes) conjeturáis
|
conjeturáis \koŋ.xe.tuˈɾais\
- Deuxième personne du pluriel du présent de l’indicatif de conjeturar.