Kiberas valdnieks karalis Poleandrs Partobons bija liels karotājs un, būdams modernās stratēģijas cienītājs, augstāk par visu kara mākslā vērtēja kibernētiku. Viņa valstība bija pārbagāta ar domājošām mašīnām, jo Poleandrs lika tās novietot visur, kur vien varēja : ne jau tikai astronomiskās observatorijās vai skolās, bet pat akmeņos, kuri gulēja uz ceļa, lika ierīkot elektriskas smadzenītes, kas skaļā balsī brīdinātu gājējus, lai tie nepaklūp, tāpat arī stabos, namu sienās un kokos, lai visur varētu pajautāt pēc ceļa ; viņš lika piekarināt smadzenītes pie mākoņiem, lai tās jau laikus ziņotu par lietus tuvošanos, tāpat apgādāt ar tām kalnus un ielejas, vārdu sakot, Kiberā uz katra soļa va-rēja ieraudzīt kādu saprātīgu mašīnu. Jauki bija uz šīs planētas, jo karalis ne vien izdeva dekrētus, ka viss esošais kibernētiski jāpilnveido, bet arī pastāvīgi ieviesa pavisam jaunu kārtību. Tā, piemēram, viņa karalistē tika ražoti kibervēži, sanošas kiberspāres un pat kibermušas, bet, kad to saviesās pārlieku daudz, tām uzbruka mehāniski zirnekļi. Uz planētas šalca kiberbiržu kiberbiezokņi, skanēja kiberleijerkastes un kiberkokles, un šo civilo ierīču nebija mazums, bet militāru ierīču bija divtik daudz, jo karalis bija varen drosmīgs karavadonis.
